Informācija no Treneru Talākizglītības centra izdotās "Vispusīgās fiziskās sagatavotības trenera rokasgrāmatas (2015)" sadaļas par vispārējo krioprocedūru ķermenim, tā iedarbību un izmantojumu.

 Krioprocedūra – efektīvai vispārējai ķermeņa atjaunošanai

Kristīne Pētersone 

Emocionāli saspringtajā ikdienas ritmā un fiziski smagajā treniņu grafikā laika trūkums vai drīzāk tā nepietiekamība ietekmē sportista rezultivitāti spēles laikā, fiziskās sagatavotības līmeni un veselības stāvokli ilgtermiņā. Laika trūkums atņem sportistam kvalitīvu miegu un iespēju ķermenim pilnvērtīgi atkopties pēc pēdējās fiziskās slodzes vai iegūtas sporta traumas. Sporta medicīnā pastāvīgi tiek meklēti risinājumi, kā veicināt sportista ķermeņa atjaunošanos pēc fiziskām slodzēm, lai, attīstot savas individuālās sportista priekšrocības, būtu iespēja sasniegt maksimālo rezultātu – uzvaru.

Kā viena no fizikālās terapijas veidiem bieži tiek izmantota krioterapija jeb krioneirostimulācija (tulkojumā no grieķu valodas “cryos therapy” – ledus auksta terapija). Procedūra balstīta uz īslaicīgu ādas virskārtas atvēsināšanu, kas paātrina asinsrites, tai skaitā limfatiskās sistēmas, darbību un stimulē pašatjaunošanās procesus ķermenī.

Atkarībā no ķermeņa daļas, kuru skar zemā temperatūra, krioterapijas procedūras iedalāmas divās grupās:

1.grupa – Aukstuma procedūra ķermeņa daļai. Procedūras laikā tiek atvēsināta konkrēta ķermeņa daļa. Ar aukstuma palīdzību uzreiz pēc iegūtās traumas īslaicīgi mazina thūsku un pēctraumas sāpju sajūtu. Visbiežāk izmanto ledus vai gēla aukstuma pakas un aerosolus. Alternatīvais aukstuma avots var būt arī sašķidrinātais slāpeklis. Fizioterapeits ar to intensīvi atvēsinot ādas virskārtu, stimulē asinsriti konkrētajā ķermeņa daļā un piemēro nepieciešamo ārstniecisko vingrinājumu kompleksu.

2.grupa – Aukstuma procedūra visam ķermenim. Procedūras laikā tiek atvēsināts viss ķermenis. Visbiežāk ķermeņa atvēsināšanai izmanto hidroterapijas procedūras – aukstās dušas, virpuļvannas, kontrasta un ledus vannas (iegremdēšanās aukstā ūdenī ar ledu). Šādas ledus vannas tiek izmantotas pēc fiziskām slodzēm, lai mazinātu fizisko sasprindzinājumu un veicinātu metabolisma procesus, tai skaitā toksīnu izvadīšanu no ķermeņa, skābekļa piekļuvi šūnām. Viena no jaunākajām ķermeņa atjaunojošajām procedūrām un par efektīvu alternatīvu ledus vannām kļuvusi visa ķermeņa krioterapija (tulkojumā no angļu valodas – whole body cryotherapy), pasaulē olimpiskie čempioni, treneri un sportisti atzīst krioprocedūras efektivitāti un iekļauj to (skat.att.nr.1.) regulārā treniņu grafikā.

                                                                                                          

Visa ķermeņa krioprocedūra ir fizikālās terapijas procedūra, kurā ar slāpekļa palīdzību rada aukstu, sausa gaisa masu ar temperatūru no -130°C līdz -165°C. Procedūra ilgst no 2 līdz 3 minūtēm, tās laikā cilvēks līdz plecu līmenim iegremdējas aukstā gaisa masā, kas atvēsina ādas virskārtu līdz 0°C - 2°C temperatūrai. Šīs procedūras laikā ādas virskārta aukstumu uztver līdz 2 mm. Tiek aizskarti 2. līmeņa aukstuma receptori, kas reaģē uz temperatūras izmaiņām un ģenerē spēcīgu trauksmes signālu centrālajai nervu sistēmai. Sīkie asinsvadi (mikrokapilāri) īslaicīgi sašaurinās, kam seko ilgstoša dziļā mazo un lielo asinsvadu paplašināšanās un ķermeņa apgādāšana ar skābekli. Krioprocedūra veicina četras reizes efektīvāku asisnrites darbību un metabolisma produktu izvadīšanu no ķermeņa. Francijas Nacionālā sporta institūta pētījumā secināts (2011), krioprocedūras ekstremāli zemā temperatūra nodrošina atjaunošanās procesu intesifikāciju. Atjaunošanās procesi, kuriem būt nepieciešamas 2 līdz 3 dienas dabiskos apstākļos, tiek panākti ar krioprocedūras palīdzību, tādējādi ir iespēja ietaupīt vērtīgo laiku. Ņemot vērā šo atklājumu, Francijā 2011. gada daudzdienu velobrauciena Tour de France starpposmos tika izmantotas visa ķermeņa krioprocedūras.

Visa ķermeņa krioprocedūras pozitīvo iedarbību uz ķermeņa atjaunošanas procesiem 1978. gadā atklāja japāņu ārsts reimatalogs T. Jamauči (Tosimo Yamauchi). Ar krioprocedūru palīdzību Jamauči palīdzēja samazināt reimatoīdā artrīta pacientu locītavu sāpes.

Jamauči atklājums rosināja arī citu valstu ārstus pievērsties padziļinātiem pētījumiem par visa ķermeņa krioprocedūru iedarbību uz organisma atjaunošanās funkciju stimulēšanu. Eiropā pirmā kriogēnā kamera izveidota Vācijā 1982. gadā profesora R. Fricke vadībā, viņš iekļāva krioprocedūras fizikālās medicīnas metožu sarakstā. 1986. gadā Krievijā izveidoja kriosaunu – pirmo individuālo krioprocedūras kabīni (skat. att. nr.2). Kriogēno un biotehnoloģiju institūtā Sanktpēterburgā uzsāka klīniskos pētījumus plašākai krioterapijas metodes pētniecībai. Šobrīd pasaulē kriogēnās kameras un kriosaunas tiek plaši izmantotas sporta medicīnā, arī reimatoloģijā, neiroloģijā, kosmetaloģijā un rehabilotoloģijā.

 

Vairāku valstu zinātnieku disertācijas un veiktie klīniskie pētījumi pārliecinoši apliecina krioprocedūru pozitīvo ietekmi uz sportista ķermeni – notiek efektīva ķermeņa pašatjaunošnās mehānisma un metabolisma procesu stimulācija, mazinās emocionlais un fiziskais sasprindzinājums un nostiprinās imunitāte.

             

Visa ķermeņa krioterapiju pasaulē izmanto, kā amatieru, tā profesionālā līmeņa sportisti. Tā ir efektīva metode, kas palīdz attīstīt vispārējo fizisko sagatavotību ilgtermiņā un uzlabot emocionālo stāvokli ikdienas treniņu laikā. Krioprocedūras ietekmē paātrinās ķermeņa atjaunošanās procesi un notiek endorfīnu izstrāde, tādejādi sportists fiziski atbrīvojas no sāpēm un, sekojot trenera norādījumiem, ir motivēts uzrādīt labāko sniegumu – palielināt personīgo rezultivitāti.

Krioprocedūras ietekmē:

·  Samazinās asas un hroniskas sāpes – termālais šoks radot asinskapilāru sašaurināšanos un vēlāk reflektorisku paplašināšanos nomāc sāpju izraisošo nervu receptoru darbību. Procedūra izsauc sāpju samazināšanos efektu līdz pat 6 stundām pēc procedūras;

·  Samazinās tūska, uzlabojas kapilārā asinsrites plūsma un vielmaiņa audos;

·  Notiek fiziskās slodzes laikā radušos toksīnus un pienskābes izvadīšana no muskuļiem;

·  Notiek muskuļu tonusa regulācijas process – atslābinās sasprindzinātās muskuļu šķiedras un tiek veicināta efektīva to kontrakcija;

·  Uzlabojas kustību un balsta sistēmas darbība. Papildinot procedūras ar vingrinājumiem, palielinās kustību amplitūda. Īpaši ieteicams izmantot rehabilitācijas periodā;

·  Uzlabojas miega kvalitāte, tiek novērsti miega traucējumi un trauksme;

·  Samazinās iekaisumu veicinošo enzīmu aktivitāte, 2 līdz 3 reizes pastiprinās organisma spēja cīnīties ar iekaisumu. Procedūra ir ieteicama arī paaugstinātas temperatūras laikā, ja tā nav augstāka par 37,5°C;

·  Notiek strauji reģenerācijas procesi, rehabilitācijas periodā notiek intensīva atvesļošanās;

·  Palielinās endorfīnu iztstrāde un uzlabojas emocionālā noturība pret stresa situācijām;

·  Saīsinās atklimatizācijas periods;

·  Uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis, pašsajūta, nostiprinās imunitāte.

 

Krioprocedūras iesaka veikt:

·         Saspringtos fiziskās un emocionālās slodzes apstākļos;

·         Novājinātas imunitātes stiprināšanai;

·         Locītavu (arī citu hronisku) sāpju un iekaisumu gadījumos;

·         Metabolisma procesu stimulēšanai;

·         Emocionālā stāvokļa līdzsvarošanai;

·         Rehabilitācijas periodā pēc traumas vai operācijas.

Kopš atklāta visa ķermeņa krioterapija ir veikti neskaitāmi pētījumi par procedūru ietekmi uz ķermeni, kontrindikāciju skaits, kādos krioprocedūra netiek pielietota, ir strauji samazinājies. Šobrīd par krioprocedūras nav ieteicamas, ja ir:

·  Iedzimta ādas jūtība pret aukstumu, alerģija (uz ādas veidojas sarkani izsitumi);

·  Paaugstināta ķermeņa temperatūra (sākot no 37,6°C);

·  Tromboze, tuberkuloze, akūtā pēc infarkta vai insulta fāze.

 

Krioprocedūru apmeklējumam nav vecuma ierobežojumu. Bērniem sākot ar 5 gadu vecumu procedūra tiek veikta ar samazinātu laiku sākot no 1 min 30 sekundēm un maksimālo temperatūru līdz -145°C. Procedūru drīkst uzsākt izmantot bez iepriekšējas sagatavošanās. Nav nepieciešama iepriekšēja norūdīšanās.

Krioprocedūru apmeklējums skaits un intensitāte ir atkarīga no:

·  Veselības stāvokļa (pēctraumu rehabilitācijas periodā, krioprocedūru apmeklējums ieteicams biežāks);

·  Treniņu grafika;

·  Fiziskās un emocionālās slodzes.

Spēcīgas imunitātes saglabāšanai un sportista individuālo priekšrocību attīstīšanai ilgtermiņā krioprocedūru kursu (10-15 apmeklējuma reizes) ieteicams apmeklēt 1 līdz 2 reizes gadā. Procedūras ietekmē iegūtā efekta noturība ir 3 līdz 6 mēneši. Rehabilitācijas periodā, atkarībā no iegūtās traumas, procedūras drīkst izmantot 2 līdz 3 reizes dienā. Ķermenis saņem spēcīgu impulsu mobilizēt un atjaunot savu sistēmu darbību. Atkarībā no sportista veselības stāvokļa piemērojams nepieciešamais procedūru daudzums, tas var būt nepietiekošs, taču ne par daudz. Esošais krioprocedūru apmeklējumu rekords ir 2000 reizes, izmantojot intensīvu krioterapija kursu paciente atteicās no medikamentozās ārstēšanās, pilnībā izārstējās pēc muguras traumas un B un C hepatīta (Vladivostoka, 2006).

Visa ķermeņa krioterapija ir atzīta par šī brīža efektīvāko atjaunojošo procedūru sporta medicīnā. Fizioterapeiti un treneri ASV visa ķermeņa krioprocedūru dēvē arī par “21. gadsimta ledus vannu” uzsverot to efektivitāti un salīdzinoši augstāku komfortu procedūras laikā. Tabulā nr. 1 apkopotas būtiskākās ledus vannas un krioprocedūras  atšķirības.

1.tabula

	Ledus vanna (+7°C līdz +15°C)	Vispārējā ķermeņa krioprocedūra (-130°C līdz -160°C)
Slodze uz ķermeņa termoregulāciju	Salīdzinoši augsta. Ķermenis ūdenī zaudē siltumu 30 reizes ātrāk, kā atrodoties aukstos slāpekļa tvaikos. Līdz ar to ūdens procedūra sniedz lielāku slodzi uz termoregulācijas sistēmu un ķermenim nepieciešams ieguldīt vairāk enerģijas normālas temperatūras atjaunošanai.	Salīdzioši zema. Gāzveida sausā gaisa masa atvēsina ādas virskārtu līdz 2 mm. Muskuļu un iekšējo orgānu temperatūra paliek nemainīga.
Ķermeņa reakcija uz temperatūras izmaiņām	Atrodoties ūdenī, ķermenis atdod siltumu pamazām, neuztver bīstamu apdraudējumu, tā rezultātā nedarbojas ķermeņa aizsargmehānisms.	Reaģējot uz straujām ādas virskārtas temperatūras  izmaiņām, asisnrites darbība četras reizes palielina savu darbības efektivitāti. Notiek ķermenim nepieciešamo hormonu izstrāde.
Komforta līmenis	Zems, pastāv risks pārmērīgai ķermeņa atdzišanai.	Augsts, procedūra ir droša, bez hipertēmijas riska.
Pavadītais laiks	10 – 20 min	2 – 3 min
Slodze pēc procedūras	Nav pieļaujama.	Ir pieļaujama.

 

Regulāri izmantojot krioprocedūras un iekļaujot tās treniņu grafikā, sportists attīsta savas individuālās priekšrocības neuzkrājot hronisku nogurumu, nostiprinās emocionālā noturība un imunitāte, tādejādi iespējams izvairīties no saaukstēšanās pirms nozīmīgām spēlēm.

 

Sportisti, kuri izmantojuši krioprocedūras:

-          Viegletlēts Denis Mičels (Dennis Mitchell) ieguvis zelta un bronzas medaļas Olimiskajās spēlēs Barselonā (1992);

-          Vieglatlēts Aigars Fadejevs ieguvis sudraba medaļu 50 km soļošanā Olimpiskajās spēlēs Sidnejā (2000) (skat.att. Nr.3);

-          Baltkrievijas olimpiskās izlases sportisti gatavojoties Vasaras olimpiskajām spēlēm Pekinā (2008);

-          Vieglatlēts Usains Bolts (Usain Bolt) gatavojoties Londonas olimiskajām spēlēm (2011);

-          Francijas riteņbraucēju komanda daudzdienu velobraucienu sacensībās Tour de France izmantoja krioprocedūras posmu starpposmos (2011);

-          Basketbola komanda Dalass Maverik (Dallas Maverics) treniņu grafikā iekļāva krioprocedūras (NBA čempionāta uzvarētājs 2012);

-          Latvijas izlases peldētājs Fjodors Mjasojedovs Latvijas rekords 100m brasā (2011), kvalificējās Eiropas Junioru čempionātam Beļģijā (2012);

-          Krievijas olimpiskā izlase izmantoja krioprocedūras Olipiskajās spēlēs Sočos (2014).

 

Attēls nr.3

 Vieglatlēts Aigars Fadejevs

 

 

Literatūras saraksts

Апрелева, А.В. Баранов, А.Ю. 2007. Общая криотерапия как новый метод интенсификации тренировочного процесса, научно-теоретический журнал «Ученые записки университета им. П.Ф. Лесгафта», № 8, 2007 г., с. 8-14.

 

Баранов, А.Ю. Кунгурцев, С.В. Малышева, Т.А. 2013. Основы применения криотерапии для подготовки спортсменов высшего уровня. VI международная научно-практическая конференция «Криотерапия в России».

 

Braun, 2009. Whole-body cryotherapy in patients with inflammatory rheumatic disease. A prospective study, [tiešsaiste] Pieejams: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19337708

 

Cholewka, Drzazga, Sierori, 2006. Monitoring of whole body cryotherapy effects by termal imaging:preliminary report.  A.Chelkcwski Institute of Physics, University of Silesia, Uniwersytecka 4, 40-007 Katowice, Poland.

 

Klimek, A.T, 2011. The influence of single whole body cryostimulation treatment on the dynamics and the level of maximal anaerobic power. International Journal of Occupational Medicine and Environmental Health 2011;24(2):184 – 191. [tiešsaiste]. Pieejams:< http://www.cryohealthcare.com/wp-content/uploads/2014/11/WBC_SportsMed.pdf>

Krion, 2006. Мировой рекорд посещения криосауны. Криотерапия как средство длительной реабилитации при гепатите. [tiešsaiste]. Pieejams:<http://krion.ru/index.php?g=lib&c=lib_article43>

 

Miller, E. Mrowicka, M. 2010. The effects of whole body cryotherapy on oxidative stress in multiple sclerosis patients. Jornal of Thermal Biology, [tiešsaiste]. Pieejams: <http://www.cryohealthcare.com/wp-content/uploads/2014/11/WBC_MS.pdf> <http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21083503>

 

Pournot, H. and et all., 2011. Time-course of changes in inflammatory response after whole-body cryotherapy multi exposures following severe exercise. Research Department, National Institute of Sport, Expertise and Performance (INSEP) France. [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21829501 >

 

Reuters, 2011. Cycling – French team feel the freeze, [tiešsaiste]. Pieejams: <https://uk.eurosport.yahoo.com/16062011/2/cycling-french-team-feel-freeze.html>

 

Yamauchi, T., Nogami, S., Miura, K. 1981. Various applications of

extreme cryotherapy and strenuous exercise program — focusing

on chronic rheumatoid arthritis. Physiotherapy and rehabilitation, 5, 35.

 

Raksti par sportistiem, kas izmantojuši krioprocedūras:

Vieglatlēts Denis Mičels  (Dennis Mitchell) un Aigars Fadejevs, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.activehealthnwellness.com/whole-body-cryotherapy-testimonials.html >

 

Sports Delfi, 2011. “Latvijas čempionāta peldēšanā pirmā diena noslēdzas ar jaunu valsts rekordu, [tiešsaiste]. Pieejams: <http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/latvijas-cempionata-peldesana-pirma-diena-nosledzas-ar-jaunu-valsts-rekordu.d?id=39192131>

 

The Daily Mail,2012. Usain books in for big freeze and will use ice chamber to prevent back injuries.[tiešsaiste]. Pieejams: <http://www.dailymail.co.uk/sport/olympics/article-2170558/London-2012-Olympics-Usain-Bolt-use-ice-chamber-prevent-injuries.html>

 

Plašāki pētījumi par visa ķermeņa krioterapiju pieejami:

http://www.cryohealthcare.com/wbc_research/ (angļu valodā);

http://krion.ru/index.php?g=cryoter&c=cryoter_lib  (krievu valodā);

http://www.uscryotherapy.com/sales/studies/ (angļu valodā);

http://www.wholebodycryotherapy.org/#!clinical-studies/cpis (angļu valodā).